Pirmoreiz kodolieroci pielietoja ASV imperialisti 1945.g. augusta, kad to lidmasinas nometa uz Japanas pilsetam Hirosimu un Nagasaki atombumbas. Daudzi tukstosi mierlaika iedzivotaju aizgaja boja sais pilsetas un sanema sakaves.

Kodolierocis ir pats jaudigakais sakaves lidzeklis — ir spradzienu darbibas ierocis un izveidots uz energijas izmantosanas, kas izcelas pie nuklearam parvertibam. Vins medz ir atoma un udenraza (kodoltermisks).

Atomierocis ir izveidots uz внутриядерной energijas izmantosanas, kas viena mirkli izcelas kezu reakcijas rezultata dalot smagu elementu kodolus (urana-235 vai plutonija-239).

Udenrazu ieroca celma ir nolikta energijas izmantosana, kas viena mirkli izcelas pie ядерлегких elementu sintezes (savienojums) (водорода— deiterija un tritija izotopu). Si reakcija ir pavadama ar atdalisanu kolosalai energijai.

Kodolieroca jauda ir pauzama ar trotilu ekvivalentu - trotilu ladina daudzumu tonnas, kura spradziena energija ir vienada dota kodolladina spradziena energijai. Atskirigu nuklearu municiju jaudu izmera simtos, tukstosos (kilo) un miljonos (megapilseta) tonnu.

ASV un citu kapitalistisku valstu valdosas aprindas lielu uzmanibu atlicina kodolieroca piegades lidzeklu izstradasanai pie merka. Tam
tie paredz izmantot ballistiskas starpkontinentalas raketes, lidmasinas-bumbvedejus (kodolieroca neseji), artileriju un zemudenes, ko apbrunoja raketes ar nukleariem боеголовками.