Zem ugunsgreka vienlaidu nogabala saprot teritoriju, caur kuru ir neiespejama eja vai pilsoniskas aizsargasanas formejumu atrasana uz vinas bez pasakumu gramatosanas pa lokalizaciju vai ugunsgreku apdzesanu. Sai zona pec kodolspradziena ugunsgreki rodas vairak ka 20% ekas un buvju un 1—2 ? laika uguns izplatas uz dota rajona eku nospiedoso vairakumu. Pecnakama laika, atkariba no apbuves un nnalakc.ickanniezinnc eku blivuma, atsevisku ugunsgreku zonas var parversties ugunsgreku vienlaidu zonas. Ugunsgreku un gruzdesanas zonu izglitiba aizgruvumos iespejams pie virsspiediena triecienvilna fronte vairak ka 0,2 zC/ng2.

Sai zonai ir raksturiga speciga iekupesanas un ilgstosa (lidz dazam diennaktim) degsana aizgruvumos. Postito koka eku ugunsgreki attistas atri. Tie ipasi posta pie blivas apbuves, kur glabj darbu parzina ir izslegts lidz ugunsgreka vienlaidu nobeigumam.

Ugunsgreku (uguni dzesamais aparats, iekseji ugunsgreku krani, spaini, кошма, smilts, zeme, ka ari citas vielas un materiali) apdzesanas primari lidzekli izmanto to attistibas sakuma un pie lauzu glabsanas.

Primaru lidzeklu un ugunsdzesibas inventara efektivam pielietojumam apriko ugunsdzesibas postenus.