Prieksmeti, kuri saskaras ar slimniecem, apstrada ar hlorkalku, хлорамина, lizola skidumiem. Apgerbu, gultu slimniecu piederibas un traukus dezinfice. Dezinficejosas vielas izslaksta telpas, kur atradas slimnieces ar meri, bakam, ar skarlatinu un ta talak Pie mera, izsitumu tifa, tularemijas un dazi citas saslimsanas paklauti blusas nicinasanai, utis, odi (dezinsekcija), ka ari susliki, тарабаганы, pelveida grauzeji un ta talak (deratizacija). Citi pasakumi ir novedami pie neuznemibas paaugstinajuma sadzives, fiziskas audzinasanas, rudijuma, ka ari specifiskas profilakses uzlabojuma cela. Specifiska profilakse ieklauj aktivu (maksligu) un pasivu imunizaciju (gatavu antivielu ievads) un фагопрофилактику. Imunizacija ir efektiva tajos gadijumos, kad potes pavada savlaicigi, aptver visu kolektivu un ietur to кратность. Ta, pret poliomielitu potes pavada trisreizejs. Saslimsanu bridinajumam ar holeru, ar vedertifu saskaries dod dzert фаг (bakteriofags), kas parstav dzivus сверхмикроскопичные organismus, postosas bakterijas. Steidzamas profilakses lidzeklu kvalitate izmanto антимикробные preparatus no individualas aptiecinas (zim. cm. 91). Infekciozas slimibas ir sastopamas un dzivnieku starpa. Sibirijas cula, бруцеллез, ienasu, ящур — tas ir majdzivnieku slimibas; meris, tularemija, trakums ir mezonigu dzivnieku slimibas. Laudis, ka likums, inficejas sie, ar slimibam no dzivniekiem. Dazas slimibas nododas caur putniem (papagailu, gaiszils un n. a.).